Kopš lielākā daļa aptauju sāka tikt taisītas interneta vidē to apjoms ir tiešām palielinājis visai iespaidīgi un nu mēs varam redzēs dažāda veida aptaujas gan vienkāršos sociālajos tīklos gan arī mūsu epasta adresē, kur liekas ka gandrīz vai katru dienu kāds mums jautā par to, vai nevaram izpildīt viņam aptauju. Liela daļa cilvēku ir pilnībā atteikusies no dažnedažādo aptauju pildīšanas un labprātāk vienkārši ignorē visus epastus un visas reklāmas vai tekstus kur ir minēts kaut kas par aptauju, nenozīmīgi vai tā ir domāta ar dažiem jautājumiem vai veselu simtu nesakarīgu jautājumu. Es pats arī varu atzīties, ka lielā mērā esmu tajā kategorijā, kur es aptaujas vairs nepildu nemaz, jo esmu dažas reizes tik tiešām “ieberzies” ar vēlmi palīdzēt draugiem vai kolēģiem un atradis tādas mežonīgās aptaujas ka pēc 20 minūšu darba pat vēl neredzi ne galu ne malu tam brīnumam.

Ja es kādreiz atgrieztos pie aptauju pildīšana, tad tam būtu jābūt kaut kam pavisam īpašam tikai ar dažiem jautājumiem par man ļoti interesējošu tēmu vai arī tad ja man par šādu aptauju daudz samaksātu. Bet samaksa arī nevarētu būt maza, un šiem aptauju rīkotājiem man būtu jāmaksā vismaz 20 eiro stundā, jeb, piemēram 10 Eiro par pusstundas darbu. Un diezin vai, ka kāds gribētu veidot šādu aptauju, kurā tik ātri tiktu iztērēta šāda liela nauda, it sevišķi ja aptaujā piedalās simtiem vai pat tūkstošiem iedzīvotāju. Es nesen redzēju kāda apdrošinātāja aptauju, kurā bija aptaujāts tas, kā cilvēki izmanto OCTA apdrošināšanu un vai kādreiz ir vienkārši pārbaudījuši savu OCTA polisi bez pirkšanas mājas lapā. Šī aptauja bija interesanta ar to, ka bija tikai 2 jautājumi un ja tu to aizpildīji tad tu ieguvi 10% atlaidi tās kompānijas apdrošināšanas produktiem. Un tādas aptaujas, kur lietotājs saņem pretī kaut ko par sava laika tērēšanu es uzskatu ka ir šīs industrijas nākotne.

Bet ja man vēl kād students atsūtīs aptauju ar 100 jautājumiem ar lūgumu izpalīdzēt pēdējā brīdi tad man liekas es pat nepildīšu vairs šādas mazas 2 jautājumu atbildes, jo tas ir vienkārši ārprāts, ko tā mūsu nākošā paaudze var sadzejot. Un, jā es zinu, ka tādas ir augstskolas prasības, bet tik un tā, tas ir vienkārši briesmīgi!

Lai uzzinātu sabiedrības vai konkrētas mērķauditorijas viedokli kādā konkrētā jautājumā var izmantot dažādas pētāmās metodes. Viena no populārākajām ir anketēšana. Šai pētījuma metodei ir daudz priekšrocību salīdzinājumā, piemēram, ar intervijām vai aptaujām, gan no pētījuma veicēju viedokļa, gan respondentu viedokļa, tomēr ir jāsaprot, kad izdevīgāk ir izmantot anketēšanas metodi, un kad citas pētāmās metodes.

Anketēšana ir datu ievākšanas metode, kurā respondentiem pašiem ir jāaizpilda anketas forma. Tātad, arī interneta aptaujas pēc savas būtības ir anketēšana. Vairumā gadījumu visas anketas ir anonīmas un to rezultāti tiek analizēti apkopotā veidā. Anketas var tikt nodotas respondentiem visdažādākajos veidos, piemēram, nosūtot pa pastu, izdalot dažādās sabiedriskās iestādēs, elektroniski utt. Anketēšana var tikt rīkota, gan vispirms atlasot konkrētu cilvēku grupu, kam nodot anketas, gan arī nejauši izvēlētiem respondentiem.

Anketēšanas metodē, tāpat kā aptaujās un intervijās parasti tiek iekļauta arī demogrāfiskā sadaļa. Tā ir sadala, kurā jānorāda dati par pašu respondentu, piemēram, vecums, dzimums, izglītība, vidējie ienākumi utt. Tas ir nepieciešams, lai pēc tam anketu rezultātus varētu analizēt dažādos šķērsgriezumos, piemēram, pētot viedokli konkrētās vecuma grupās, kā arī lai pētījuma rīkotāji būtu pārliecināti, ka anketēšana ir aptvērusi visas vajadzīgās mērķauditorijas grupas.

Anketēšanas rezultāti tiek analizēti, atkarībā no jautājumu veida un satura. Atvērtie jautājumi parasti tiek aptverti aptuvenās grupās, bet slēgtie jautājumi un jautājumi ar atbilžu variantiem uzreiz tiek analizēti apkopotā veidā. Retākos gadījumos anketēšanas rezultāti var tikt analizēti atsevišķi, izvērtējot katru viedokli, tomēr šādā gadījumā labāk ir izmantot intervēšanas metodi.

Anketēšanu kā pētījuma metodi parasti izvēlas gadījumos, kad respondentiem nav nepieciešams izteikt plašu viedokli un jautājumi ir īsi, konkrēti un viegli saprotami. Anketēšanas gadījumā, atšķirībā no aptaujām vai intervijām, nav iespējams lūgt sīkākus paskaidrojumus par jautājumiem. Respondentam pašam ir jāizlasa visi jautājumi vai apgalvojumi un jāizvēlas pareizais atbildes variants, vai jāieraksta atbildi, atvērto jautājumu gadījumā. Sastādot anketu, ļoti būtiski ir nepieļaut gadījumus, kad respondentam nav iespējams sniegt pareizu vai piemērotu atbildi. Piemēram, ja jautājumam ir doti vairāki atbilžu varianti, tiem jāiekļauj pilnīgi visas iespējamās atbildes.

Anketēšanas galvenā priekšrocība no pētījuma rīkotāju viedokļa ir tā, ka nav nepieciešams nodarbināt daudz cilvēku un šādā veidā ievākt informāciju ir viegli. Nav nepieciešami darbinieki, kuri uzrunās un intervēs respondentus, tā vietā vienkārši ir jānodod aptaujas formas mērķauditorijai un jāgaida, kad informācija pati sasniegs pētījuma rīkotājus. No respondentu viedokļa pozitīvi ira tas, ka anketēšana var būt pilnīgi anonīma. Intervējot kādu personu, pats intervētājs zina ar ko viņš sarunājas, bet pildot anketu, neviens nezina kas ir konkrētais respondents.

Anketēšanas metodei, protams, ir arī savas negatīvās puses. Pirmkārt, aptaujas rīkotāji nezina cik daudz laika respondents ir veltījis aptaujas pildīšanai un cik godprātīgi viņš ir atbildējis. Intervijas vai aptaujas gadījumā, intervētājs pats uzdod jautājumus un pieraksta atbildes, tāpēc ir pilnīgi skaidrs, ka respondents vismaz virspusēji saprot jautājumu un sniedz korektu atbildi. No respondentu viedokļa, anketēšanas lielākais mīnuss ir nepieciešamība pašam lasīt jautājumus un tajos iedziļināties. Vieglāk ir sniegt mutiskas atbildes uz mutiski uzdotiem jautājumiem.

Īsāk sakot, anketēšanas būtiskākā atšķirība no citām pētāmajām metodēm ir tā, ka respondents uz jautājumiem atbild patstāvīgi, bet saturiski anketas var būt ļoti daudzveidīgas. Pildot anketas, vienmēr ir jāievēro ētikas principi un uz jautājumiem jāatbild godprātīgi, tāpat kā intervijās, aptaujās vai citās datu ievākšanas metodēs.

Tāpēc ir jāuzmanās un nevajadzētu iekrist ātro kredītu(online sesxebi) slazdā, un labāk salīdzināt savus aizdevumu tā kārtīgi ar Zcredit!

Interneta aptaujas mūsdienās ir populārākas, nekā jebkurš cits aptauju veids, jo tā var sasniegt ļoti plašu mērķauditoriju, turklāt datus ir daudz vienkāršāk apstrādāt un analizēt. Tomēr potenciālo respondentu vidū pastāv pamatotas bažas par dažādiem drošības aspektiem, kas saistīti tieši ar interneta aptaujām. Kā viņi var būt droši par to, ka saņemtie uzaicinājumi piedalīties aptaujās nav datorvīrusi, ka ievāktie dati tiks izmantoti solītajam mērķim, kā arī, ka aptaujas veicēju solījumi tiks izpildīti? Interneta aptaujas patiesībā ir ļoti labs instruments dažādiem krāpniekiem, bet zinot, kā atpazīt šos krāpniekus, jūs droši varat piedalīties aptaujās.

Ja jūsu galvenās bažas ir par to, ka aicinājums piedalīties kādā aptaujā patiesībā ir datorvīruss, tad jūsu problēmu atrisināt ir pavisam vienkārši. Pirmkārt, drošas interneta aptaujas nāks no kādas zināma uzņēmuma vai pētījumu kompānijas e-pasta adreses, turklāt tiks norādīta e-pasta tēma. Otrkārt, oficiālas interneta aptaujas pārsvarā tiek sūtītas tikai ar potenciālā respondenta piekrišanu. Tas nozīmē, ka ja jums atnāk e-pasts no kompānijas, ar kuru jums iepriekš nav bijušas nekādas darīšanas, visticamāk, tas tomēr būs vīruss vai kāda cita veida krāpšana. Oficiālas kompānijas jums nekad nesūtīs vīrusus, turklāt krāpnieku sūtīti e-pasti mūsdienās ir diezgan reta parādība un datori tāpat ir aprīkoti ar antivīrusu programmām.

Daudz biežāk ir satopamas aptaujas, kurās tiek mēģināts izvilināt no respondentiem informāciju, kas pēc tam tiek izmantota pavisam citiem mērķiem, nekā iepriekš norādīts. Šajā gadījumā jāievēro viss tas pats, kas iepriekš tika minēts par iespējamajiem datorvīrusiem, proti, jāpiedalās tikai tajās aptaujās, kas nāk no oficiālām, zināmām kompānijām un uzņēmumiem, tomēr šādiem krāpšanas veidiem tiek izmantotas ne tikai interneta aptaujas, bet arī citi aptauju veidi un tādā gadījumā atmaskot krāpniekus ir daudz grūtāk. Vienmēr atcerieties, ka nedrīkst izpaust ļoti personīgu informāciju par sevi. Tas neattiecas uz vispārīgiem demogrāfiskiem datiem, kā, piemēram, vecums, dzimums un pilsēta, kurā dzīvojat, bet gan uz tādām ziņām kā dzīvesvietas adrese, bankas konta numurs, PIN kodi utt., turklāt arī tad ja aptaujas tiek veiktas klātienē, aptaujas veicējam ir jāuzrāda dokuments, kas pierāda viņam ir atļauts veikt šādu aptauju.

Vēl interneta aptaujām bieži ir raksturīga dažādu balvu vai atalgojuma piedāvāšana, lai piesaistītu respondentus. Tas paver ļoti plašas iespējas dažādiem krāpšanas veidiem, sākot no vienkāršas neesošu balvu piedāvāšanas un beidzot ar naudas izkrāpšanu no respondentiem. Ja pildīsiet tikai un vienīgi aptaujas no uzticamiem avotiem, nekādām problēmām nevajadzētu būt, bet ja tomēr gribat riskēt un pildīt arī nezināmu kompāniju aptaujas, vienmēr atcerieties, ka nedrīkst dot savus bankas datus vai sūtīt drošības naudu. Ja balva par aptauju šķiet pārāk vilinoša, visticamāk tas arī norāda uz krāpšanu.

Interneta aptaujas it tik drošas, cik drošas jūs tās padarāt ar savu rīcību. Ir pilnībā saprotams, ka cilvēkiem var rasties dažādas aizdomas par aptauju veicēju patiesajiem nolūkiem, bet ja jūs ievērosiet iepriekš minētos drošības pasākumus, jums nebūs jāuztraucas ar to, ka aptauju veicēji jūs varētu apkrāpt iepriekš minētajos veidos. Vienīgi jāatceras, ka krāpnieki mūsdienās ir ļoti radoši un var izdomāt arī dažādus citus krāpšanas plānus, kas ir tik perfekti izstrādāti, ka atmaskot viņus būs grūti.

Mūsdienu moderno tehnoloģiju laikmetā arī aptaujas ir iespējams veidot un pildīt elektroniskajā vidē, turklāt šim aptauju veidam ir daudz priekšrocību, salīdzinājumā ar aptauju pildīšanu klātienē, anketēšanu vai citām pētījuma metodēm.
Interneta aptaujā ir iespējams ne vien uzdot jautājumus, bet arī papildināt informāciju ar attēliem, video, audioierakstiem utt. Tas palīdz respondentiem gan labāk izprast dažādu jautājumu būtību, gan arī veidot pašus jautājumus ar vizualizācijām. Piemēram, ja aptaujā ir iekļauti jautājumi par to, kādas konkrētas lietas respondentam šķiet vizuāli pievilcīgākas, daudz vieglāk būs atbildēt, ja atbilžu varianti būs papildināti ar vizuālo informāciju.
Respondents interneta aptaujās ir daudz vieglāk sasniegt. Nav nepieciešams katram respondentam individuāli sūtīt vēstules pa pastu vai uzrunāt klātienē. Pietiek ar to, ka dažādās interneta vietnēs tek ielikti aicinājumi pildīt aptaujas, kā arī nosūtīti individuāli e-pasti. Internetu mūsdienās izmanto gandrīz visi, tāpēc nav nekādu problēmu sasniegt tieši nepieciešamo mērķauditoriju. Tas arī ietaupa gan naudu, gan laiku.
Interneta aptauju rezultāti parasti tiek apkopoti un analizēti automātiski. Ja aptauju rīko pētījumu kompānija, viņi izmanto specializētas datu bāzes un statistikas programmas, kas visu darbu paveic pašas. Tas ievērojami ietaupa aptaujas rīkotāju laiku, jo īpaši tad, ja tas ir plašs pētījums ar ļoti diferencētiem jautājumiem un nepieciešamību datus pētīt dažādos šķērsgriezumos, piemēram, izvērtējot katras vecuma grupas atbildes atsevišķi.
Pateicoties tieši automātiskajai datu apstrādei un iespējai aptaujas formu respondentam aizpildīt individuāli, interneta aptauju veicējiem ir nepieciešams daudz mazāks darbaspēks. Nav nepieciešami ne cilvēki, kas veiks datu apstrādi, ne cilvēki, kas aptaujās respondentus.
Interneta aptaujas palīdz arī ietaupīt naudu uz drukātajiem materiāliem, kā arī tas ir videi draudzīgāk. Ja ir jāizsūta tūkstošiem vēstuļu ar anketām, vai arī aptaujas veicējiem ir jāaizpilda neskaitāmi daudz aptauju formu, tiek tērēts papīrs un citi resursi. No tā atsakoties tiek saudzēta daba. Mūsdienās, kad dažādu lēni atjaunojamu resursu taupīšana ir ļoti aktuāla, tas ir liels ieguvums.
Arī pašiem respondentiem interneta aptaujas pildīt ir daudz vienkāršāk un interesantāk. Tās parasti ir vizuāli pievilcīgākas un vieglāk uztveramas. Respondentam nav jāuztraucas par to, ka viņš kādu jautājumu varētu palaist garām, jo programma ar to brīdina, turklāt tiek izslēgta iespēja, ka tā varētu tikt aizpildīta nepareizi. Piemēram, interneta aptaujās nav iespējams atzīmēt vairākas atbildes, ja tiek prasīta tikai viena atbilde.
Interneta aptauju datu kvalitāte parasti ir augstāka. Tas nozīmē, ka statistikas dati, kas iegūti no šīs aptaujas ir daudz precīzāki un labāk reprezentē visas mērķauditorijas kopējo viedokli. Tas galvenokārt tiek skaidrots ar to, ka šādā veidā var sasniegt ļoti plašu un dažādu respondentu logu un ģeogrāfiskais aspekts neietekmē aptauju rezultātus. Kā arī interneta aptauju jautājumi ir vieglāk uztverami un tiek pieļautas mazāk kļūdas.
Interneta aptaujām ir arī daudz labāka privātuma politika, jo respondenti var palikt pilnībā anonīmi. Ja aptaujā netiek prasīts norādīt vārdu un uzvārdu, neviens neuzzinās, kas tieši aptauju ir pildījis. Aptaujās klātienē, pa pastu vai citu veidu aptaujās respondenti ir zināmi. Šīs aptaujas visticamāk tāpat būs konfidenciālas, tomēr tās pavisam noteikti nav anonīmas.
Tātad interneta aptaujas ir labākas daudzos veidos, gan no aptaujas tīkotāju viedokļa, gan respondentu viedokļa. Ja jums tiek dota aizpildīt kādu interneta aptauju, noteikti izmantojiet šo iespēju.

Daudzi cilvēki atsakās no aptauju un anketu pildīšanas, jo uzskata, ka tam tāpat nav nekādas jēgas. Viņi ir pārliecināti, ka pat tad, ja kompānija, kas veic aptauju, uzzinās sabiedrības viedokli dažādos jautājumos, tam nesekos reāla rīcība. Šāds priekšstats ir ļoti maldīgs, jo vairākas pasaulē zināmas kompānijas ir mainījušas savu darbību tieši balstoties uz aptauju rezultātiem.

Piemēram, kompānija Lego, būtiski mainīja savu ražoto rotaļlietu klāstu, tieši balstoties uz nopietniem pētījumiem, kuros kā pētāmā metode tika izmantotas aptaujas. Sākotnēji kompānija ražoja rotaļlietas, kas daudz vairāk bija piemērotas zēniem un tikai 9% no visiem rotaļlietu izmantotājiem bija meitenes. To saprotot, kompānija vēlējās radīt produktus, kas būtu piemēroti arī meitenēm. Lego, sadarbojoties ar pētījumu kompāniju, veica 4 gadus ilgu anketēšanu, kurā tika iesaistītas vairāk nekā kā 3 500 meitenes un viņu vecāki. Aptauja saturēja jautājumus par meiteņu spēlēšanās paradumiem un to, kas padarītu Lego ražotās rotaļlietas interesantas arī meitenēm. Pateicoties aptauju rezultātiem, Lego 2012. gadā izlaida jaunu rotaļlietu līniju „Lego Frends”, kuras tematika, krāsas, iepakojumi utt., bija meitenēm saistoši. Pēc aptaujas ieguvēji bija gan kompānija, jo piesaistīja jaunus klientus, gan meitenes, kas piedalījās aptaujā, jo varēja iegādāties sev interesējošas rotaļlietas.

McDonalds ir viens no lielākajiem ātrās ēdināšanas uzņēmumiem pasaulē un to viņiem ir izdevies sasniegt tieši klientu anketēšanas dēļ. Šī anketēšana norit visu laiku, lai uzņēmums nepārtraukti varētu sekot līdzi klientu vēlmēm. Savu mārketinga pētījumu viņi balsta uz četriem pamata jautājumiem – kādus produktus patērētāji vēlas saņemt; kādas cenas klienti ir gatavi maksāt; kādus masu saziņas līdzekļus viņi izmanto; kuri restorāni ir visapmeklētākie. Balstoties uz šīs aptaujas rezultātiem, McDonalds regulē visu savu darbību. Šajā gadījumā aptaujas ietekmē ne tikai ražoto produktu klāstu, bet arī citas klientiem būtiskas lietas. Tieši pateicoties aptaujām McDonals uzsāka ražot veselīgu produktu līniju un attīstīja reklāmas kampaņu, kas pierāda, ka uzņēmums izmanto īstu gaļu un dabīgus produktus, jo cilvēki mūsdienās daudz vairāk pievērš uzmanību veselīgam dzīvesveidam.

Arī viena no pasaulē vispopulārākajām tehnoloģiju kompānijām Apple savu darbību ir mainījusi pateicoties aptaujām. Šādus panākumus kompānija ir sasniegusi ne tikai pateicoties savām inovācijām, bet arī tāpēc, ka viņi ļoti cenšas izzināt savu klientu vēlmes, izmantojot mārketinga pētījumus. Viņi noskaidro, ko tieši patērētāji vēlas un kādas funkcijas viņiem ir nepieciešamas savās elektroniskajās ierīcēs. Apple ir pat izveidojusi pētījumu grupu ar nosaukumu Apple Customer Pulse. Tā nodarbojas tieši ar klientu vēlmju izzināšanu. Apple pētījumu grupa izmanto tieši interneta aptaujas, kas viņiem ļauj ietaupīt laiku datu analizēšanai un vieglāk sasniegt respondentus. Šie pētījumi ir iemesls dažādiem produktu dizainiem un modifikācijām, kā, piemēram, lielākiem ekrāniem.

Šie piemēri pierāda, ka aptauju rezultāti kompānijām tiešām ir svarīgi un balstoties uz tiem notiek reālas pārmaiņas. Mūsdienās, lai uzņēmums būtu veiksmīgs, tam ir jāspēj pielāgot savu ražoto preču un pakalpojumu klāstu klientu vēlmēm un vajadzībām. Ne velti tieši pasaulē veiksmīgākās kompānijas tērē lielus līdzekļus, lai veiktu aptaujas un uzzinātu, ko vēlas viņu potenciālie klienti.

Kad jūs pildāt aptaujas, to rezultāti tiešām spēj ietekmēt konkrētā uzņēmuma vai organizācijas darbību, tāpēc ļoti svarīgi ir ievērot aptauju pildīšanas ētiku un godprātības principus. Pildot aptaujas vienmēr atceraties, ka ir jāsniedz kvalitatīvas atbildes, vienmēr jāatbild godīgi, kārtīgi un bez steigas ir jāizlasa jautājumu un demogrāfiskajā sadaļā jānorāda pareizi dati, kas ir aktuāli konkrētajā brīdī.

Informāciju, ko respondenti sniedz aptaujās tiek apkopota (to parasti dara pētījumu kompānijas) un pēc tam nodota konkrētajam uzņēmumam, organizācijai vai citām iestādēm, kas pasūtījušas veikt konkrēto aptauju. Piemēram, mārketinga pētījumos, šī saņemtā informācija kompānijai ir ļoti būtiska, jo pēc tās tiek organizēta turpmākā darbība. Jo precīzākas un detalizētākas atbildes sniegs respondenti, jo labāk kompānijas spēs izdabāt viņu vēlmēm. Atvērtajos jautājumos izsakiet savu viedokli pēc iespējas plašāk. Ja jums ir kādas idejas un ierosinājumi, noteikti paudiet arī tos. Kompānijas, kas veic mārketinga pētījumus to tiešām novērtē.

Vienmēr uz viesiem jautājumiem atbildiet godīgi. Vienalga vai jūsu viedoklis ir populārs vai nepopulārs, izsakiet savas domas. Nekādā gadījumā neietekmējieties no citiem viedokļiem un nemelojiet par to, ko patiesībā domājat. Esiet pilnībā atklāts pat tad, ja jūsu viedoklis varētu būt kompānijai neglaimojošs. Visas aptaujas jēga ir noskaidrot mērķauditorijas viedokli, tāpēc gadījumā, ja sniedzat nepatiesas ziņas, kompānija turpinās strādāt jums nevēlamā veidā.

Vienmēr veltiet aptaujai pietiekoši daudz laika. Tā nav sacensība, bet gan nopietns pētījums, kurā rezultāti ir ļoti svarīgi. Ja plānojat vienkārši ātri aizpildīt aptauju, neiedziļinoties jautājumos, labāk to nedariet vispār. Tas tikai traucēs uzzināt mērķauditorijas patieso viedokli. Daudzas pētījumu kompānijas pat izmanto dažādus trikus, lai atpazītu, kuri respondenti pilda aptaujas negodprātīgi, atķeksējot vienalga kuru atbilžu variantu. Piemēram, aptaujā tiek viens un tas pats jautājums iekļauts vairākas reizes. Ja uz to respondents katru reizi atbild citādāk, viņš visticamāk aptauju pilda, neiedziļinoties jautājumos, vai pat tos vispār neizlasot. Tādas anketas tiek anulētas un ja pētījumu kompānija piešķir balvas vai punktus par aptauju pildīšanu, tad uz šādām aptaujām tas vairs neattiecas. Vēl jo vairāk, negodprātīgiem anketu pildītājiem, citas aptaujas vairs netiek sūtītas.

Arī aptaujas demogrāfiskā sadaļa ir ļoti būtiska. Demogrāfiskā sadaļa ir tā, kurā jānorāda dati par sevi, nevis kompāniju vai citu iestādi, kas rīko aptauju. Bieži vien respondenti vēlas sniegt par sevi nepatiesas ziņas, vai arī ziņas, kas uz doto brīdi nav patiesas. Tas īpaši attiecas uz sadaļām par respondenta izglītību vai ienākumiem. Tiek norādīti lielāki vidējie ienākumi, vai arī augstāka izglītība (piemēram, studenti bieži vien grib norādīt, ka viņiem ir augstākā izglītība, tomēr brīdī, kad tiek pildīta aptauja viņiem vēl joprojām ir tikai vidējā izglītība). Vienmēr atceraties, ka šīs aptaujas ir konfidenciālas vai pat anonīmas, līdz ar to, aptaujas rīkotāji tāpat nezinās, kurš konkrēto aptauju ir pildījis, bez tam visi dati tiek apkopoti un neviens tāpat neinteresēsies par katra respondenta demogrāfiskajiem datiem. Jums nav pilnīgi nekāda iemesla norādīt par sevi nepatiesu informāciju, turklāt jums pašam tas var nākt tieši par sliktu. Piemēram, ja mārketinga pētījumā lielākā daļa respondentu norādīs, ka viņu vidējie ienākumi ir augstāki, kompānija nospriedīs, ka viņu klienti ir maksātspējīgi un paaugstinās cenas.

Pētījumu ētika kopumā ir ļoti būtiska, lai rīkotās aptaujas vispār būtu kaut kam derīgas un paustu mērķauditorijas patieso viedokli. Vienmēr atbildiet pilnīgi godīgi un iedziļinieties jautājumos, lai pieļautu pēc iespējas mazāk kļūdu vai neprecizitāšu.

Cilvēki, kuri bieži lieto internetu, noteikti ir saņēmuši uzaicinājumus piedalīties kādā interneta aptaujā. Šis uzaicinājums var būt gan personisks uzaicinājums no ādas personas vai uzņēmuma, gan vienkāršs reklāmas veida aicinājums vai lūgums, bet vairumā gadījumu, no uzaicināto personu puses, tie tiek ignorēti. Neviens nevēlas lieki tērēt savu laiku, bet ja interneta lietotāji iedziļinātos šo aptauju būtībā un izprastu to nepieciešamību, iespējams viņi būtu gatavi ziedot dažas minūtes sava laika.

Interneta aptaujas ir aptaujas, kurās mērķauditorija tiek sasniegta caur internetu. Interneta aptaujas parasti ir izveidotas kā automātiskas aptaujas formas ar datubāzi saņemtās informācijas uzglabāšanai un statistikas programmatūru šīs informācijas apstrādei. Tātad, atšķirībā no citām pētījuma metodēm, šajā pašam pētījuma veicējam nav nepieciešams veikt datu apstrādi.

Interneta aptaujas var izveidot gan paši pētījuma veicēji, izmatojot īpašas interneta vietnes, gan arī šie pētījuma veicēji, interneta aptaujas veikšanu var uzticēt pētījumu aģentūrām. No tā galvenokārt arī ir atkarīgs, kā tiek sasniegti potenciālie respondenti. Aptauju uzaicinājumi bieži parādās sociālajos tīklos vai citās bieži apmeklētās interneta vietnēs. Šīs interneta vietnes bieži tiek izvēlētas tieši pēc aptaujas tēmas un rakstura, lai sasniegtu tieši nepieciešamo mērķauditoriju. Bieži vien, lai piesaistītu respondentus, aptauju veicēji piedāvā laimēt dažādas balvas.

Interneta ataujas aptver visdažādākās tēmas un jautājumus. Visbiežāk ir sastopamas aptaujas, kas saistītas ar klientu apmierinātību ar dažādiem pakalpojumiem, vai cilvēku viedokli dažādos sabiedrībā aktuālos jautājumos, bet netrūkst arī ļoti specifiskas aptaujas, kas paredzētas ļoti nopietniem pētījumiem vai citām šaurām tēmām, kur nepieciešams īpaši izvēlēts respondentu loks.

Parasti interneta aptaujas sastāv no trīs daļām. Pirmajā daļā tiek iegūta personīgā informācija par respondentu, kā, piemēram, dzīvesvieta, vecums, nodarbošanās, ienākumi utt. Tā ir domāta, lai rezultātus varētu izvērtēt dažādos šķērsgriezumos, piemēram, izvērtējot atsevišķi dažādu vecuma grupu pārstāvju viedokli. Nākamā sadaļa ietver vispārīgu informāciju par respondentu, piemēram, viņa dzīvesveidu, vajadzībām, vēlmēm utt. Arī šī sadaļa ir nepieciešama, lai kategorizētu respondentus un novērtētu katras atsevišķās kategorijas kopējo viedokli. Pēdējā sadaļa ir veltīta nepieciešamās informācijas iegūšanai, tāpēc šī sadaļa arī ir vissvarīgākā. Pēdējās sadaļas jautājumi ir attiecināmi tieši uz produktu, pakalpojumu, notikumu utt., ar ko saistīta šī aptauja. Šie jautājumi var būt ļoti dažādi. Piemēram, slēgtie jautājumi, atvērtie jautājumi, jautājumi ar atbilžu variantiem vai apgalvojumi. Jautājumu veids tiek izvēlēts atkarībā no tā, kurš visefektīvāk palīdz sasniegt pētījuma mērķi.

Kā jau iepriekš tika minēts, cilvēki interneta aptaujas aizpilda nelabprāt, tomēr vairumā gadījumu tās ir izdevīgas, gan anketas pasūtītājiem, gan respondentiem. Parasti šīs aptaujas ir paredzētas tieši, lai noskaidrotu cilvēku viedokli dažādos jautājumos un tas ir labs veids kā izteikt savu viedokli un tikt sadzirdētam. Īpaši tas attiecas uz viedokļa noskaidrošanu par precēm un pakalpojumiem. Ja patērētājs ar kaut ko nav apmierināts, šī ir viņa iespēja izteikties, skaidri zinot, ka viņa viedoklis tiks ņemts vērā. Paši aptaujas pasūtītāji, savukārt, var rast atbildes uz dažādiem sev interesējošiem jautājumiem un uz aptauju rezultātiem balstīt savu turpmāko darbību.

Interneta aptaujas mūsdienās ir ieguvušas ļoti lielu popularitāti tieši vieglā izplatīšanas vaida dēļ. Respondenti ir samērā viegli sasniedzami, turklāt aptaujas turētājam nav nepieciešams pašam veikt datu analīzi, jo interneta aptaujām ir datu bāze un statistikas programma, kas paveic visu darbu. Ja saņemat uzaicinājumu aizpildīt kādu interneta aptauju, pirms to vienkārši ignorējat, padomājat, vai arī jums pašam aptaujas tēma nav svarīga un vai nav izdevīgi izteikt savu viedokli.

Kad cilvēkiem piedāvā piedalīties dažāda veida aptaujās, visbiežāk seko atteikums. Neviens negrib lieki tērēt savu laiku un atbildēt uz virkni jautājumu, kas pirmajā brīdī šķiet pilnīgi mazsvarīgi, tomēr aptaujas netiek rīkotas tāpat vien. Katrai aptaujai ir savs mērķis, kas bieži vien ir būtisks ne tikai aptaujas veicējam, bet arī respondentiem. Nākamajā reizē, kad kāds jums lūgs piedalīties aptaujā, apdomājiet šo piedāvājumu kārtīgāk.
Pirmkārt aptaujas ir ļoti labs veids, kā izteikt savu viedokli un tikt sadzirdētam. Bieži varam dzirdēt, ka cilvēki ar daudz ko nav apmierināti, bet, kad tiek dota iespēja paust savu viedokli, lielākā daļa atsakās to darīt. Protams, ja aptaujas tēma jūs pilnībā nesaista, nav jēgas to pildīt, bet ja tomēr tēma jūs skar jebkādā veidā, noteikti veltiet pāris minūtes sava laika, lai atbildētu. Īpaši nepieciešams ir aizpildīt tās aptaujas, kuru mērķis ir noskaidrot jūsu, kā patērētāja viedokli par dažādām precēm un pakalpojumiem. Tā ir jūsu iespēja izmainīt sniegto preču un pakalpojumu kvalitāti, pieejamību, cenas utt., jo balstoties uz aptauju rezultātiem tiek veiktas reālas izmaiņas uzņēmumu darbībā.
Daudzi uzrunātie cilvēki arī atsakās pildīt aptaujas nevis tāpēc, ka nevēlas tam veltīt laiku vai nav ieinteresēti aptaujas tēmā, bet gan vienkārši neredz tam nekādu praktisku jēgu. Uzrunātie cilvēki uzskata, ka viņu viedoklis būs viens no tūkstošiem, tāpēc viņš tāpat netiks sadzirdēts, taču šāds uzskats ir ļoti maldīgs. Aptaujās parasti vienmēr ir iespējams izteikt plašāku viedokli un ja jums būs tiešām labas, pārliecinošas un oriģinālas idejas, tās noteikti tiks ņemtas vērā pat tad ja nebūs pašas populārākās, turklāt nopietnos pētījumos jebkurš viedoklis ir būtisks. Pat tad ja būsiet viens no retajiem, kas tā atbildējis, aptaujas rīkotājiem būs iemesls padomāt par šo nelielo cilvēku grupu.
Aptauju pildīšana ir arī veids, kā ielūkoties dažādu uzņēmumu un organizāciju aizkulisēs. Tā ir iespēja saprast, ko domā konkrētais uzņēmums vai organizācija un kādas ir to aktuālākās problēmas. Īpaši noderīgi tas ir tiem respondentiem, kas paši ir nodarbināti līdzīgā nozarē kā tā, ko aptver aptaujas tēma.
Vēl viens būtisks iemesls, kāpēc vajadzētu piedalīties aptaujās ir vienkārša izpalīdzēšana. Pat tad ja aptaujas rezultāti jūsu dzīvi būtiski neietekmēs, veltiet savu laiku, jo aptaujas veicējam tas ir ļoti būtiski. Galu galā arī jums var nākties būt aptaujas veicējam (piemēram, ja plānojat studēt) un tad jūs sapratīsiet cik ļoti aptauju veicēji novērtē katru saņemto atbildi. Vienmēr jāatceras, ka kādam šie aptaujas rezultāti ir pat ļoti nepieciešami.
Papildus visiem iepriekš minētajiem ieguvumiem, var minēt to, ka aptauju pildīšana mēdz pat būt visai interesanta un aizraujoša. Bieži vien uzdotie jautājumi liek padomāt par tēmām, kurām ikdienā netiek piešķirti pietiekoši liela vērība. Aptauju jautājumi bieži vien izraisa diskusijas un no sausās un garlaicīgās intervijas formas tās iegūst ikdienišķas sarunas formu. Varbūt pat no šīm aptaujām jūs varat kaut ko mācīties un uzzināt.
Tātad aptauju pildīšana ir nepieciešama ne tikai tās veidotājiem, bet arī pašiem respondentiem. Pat tad ja pirmajā brīdī šķiet, ka lūgumi aizpildīt aptaujas ir uzbāšanās un jūsu dārgā laika nelietderīga izmantošana, padomājiet kārtīgi, vai tiešām tas nav jūsu pašu interesēs.