Vai piedalīšanās interneta aptaujās ir droša?

Interneta aptaujas mūsdienās ir populārākas, nekā jebkurš cits aptauju veids, jo tā var sasniegt ļoti plašu mērķauditoriju, turklāt datus ir daudz vienkāršāk apstrādāt un analizēt. Tomēr potenciālo respondentu vidū pastāv pamatotas bažas par dažādiem drošības aspektiem, kas saistīti tieši ar interneta aptaujām. Kā viņi var būt droši par to, ka saņemtie uzaicinājumi piedalīties aptaujās nav datorvīrusi, ka ievāktie dati tiks izmantoti solītajam mērķim, kā arī, ka aptaujas veicēju solījumi tiks izpildīti? Interneta aptaujas patiesībā ir ļoti labs instruments dažādiem krāpniekiem, bet zinot, kā atpazīt šos krāpniekus, jūs droši varat piedalīties aptaujās.

Ja jūsu galvenās bažas ir par to, ka aicinājums piedalīties kādā aptaujā patiesībā ir datorvīruss, tad jūsu problēmu atrisināt ir pavisam vienkārši. Pirmkārt, drošas interneta aptaujas nāks no kādas zināma uzņēmuma vai pētījumu kompānijas e-pasta adreses, turklāt tiks norādīta e-pasta tēma. Otrkārt, oficiālas interneta aptaujas pārsvarā tiek sūtītas tikai ar potenciālā respondenta piekrišanu. Tas nozīmē, ka ja jums atnāk e-pasts no kompānijas, ar kuru jums iepriekš nav bijušas nekādas darīšanas, visticamāk, tas tomēr būs vīruss vai kāda cita veida krāpšana. Oficiālas kompānijas jums nekad nesūtīs vīrusus, turklāt krāpnieku sūtīti e-pasti mūsdienās ir diezgan reta parādība un datori tāpat ir aprīkoti ar antivīrusu programmām.

Daudz biežāk ir satopamas aptaujas, kurās tiek mēģināts izvilināt no respondentiem informāciju, kas pēc tam tiek izmantota pavisam citiem mērķiem, nekā iepriekš norādīts. Šajā gadījumā jāievēro viss tas pats, kas iepriekš tika minēts par iespējamajiem datorvīrusiem, proti, jāpiedalās tikai tajās aptaujās, kas nāk no oficiālām, zināmām kompānijām un uzņēmumiem, tomēr šādiem krāpšanas veidiem tiek izmantotas ne tikai interneta aptaujas, bet arī citi aptauju veidi un tādā gadījumā atmaskot krāpniekus ir daudz grūtāk. Vienmēr atcerieties, ka nedrīkst izpaust ļoti personīgu informāciju par sevi. Tas neattiecas uz vispārīgiem demogrāfiskiem datiem, kā, piemēram, vecums, dzimums un pilsēta, kurā dzīvojat, bet gan uz tādām ziņām kā dzīvesvietas adrese, bankas konta numurs, PIN kodi utt., turklāt arī tad ja aptaujas tiek veiktas klātienē, aptaujas veicējam ir jāuzrāda dokuments, kas pierāda viņam ir atļauts veikt šādu aptauju.

Vēl interneta aptaujām bieži ir raksturīga dažādu balvu vai atalgojuma piedāvāšana, lai piesaistītu respondentus. Tas paver ļoti plašas iespējas dažādiem krāpšanas veidiem, sākot no vienkāršas neesošu balvu piedāvāšanas un beidzot ar naudas izkrāpšanu no respondentiem. Ja pildīsiet tikai un vienīgi aptaujas no uzticamiem avotiem, nekādām problēmām nevajadzētu būt, bet ja tomēr gribat riskēt un pildīt arī nezināmu kompāniju aptaujas, vienmēr atcerieties, ka nedrīkst dot savus bankas datus vai sūtīt drošības naudu. Ja balva par aptauju šķiet pārāk vilinoša, visticamāk tas arī norāda uz krāpšanu.

Interneta aptaujas it tik drošas, cik drošas jūs tās padarāt ar savu rīcību. Ir pilnībā saprotams, ka cilvēkiem var rasties dažādas aizdomas par aptauju veicēju patiesajiem nolūkiem, bet ja jūs ievērosiet iepriekš minētos drošības pasākumus, jums nebūs jāuztraucas ar to, ka aptauju veicēji jūs varētu apkrāpt iepriekš minētajos veidos. Vienīgi jāatceras, ka krāpnieki mūsdienās ir ļoti radoši un var izdomāt arī dažādus citus krāpšanas plānus, kas ir tik perfekti izstrādāti, ka atmaskot viņus būs grūti.